grāmatvedibas - NODERĪGA INFORMĀCIJA

PVN priekšnodokļa atskaitīšana

Fri, 20 Mar 2026 08:35:00 +0000

Bieži gadās, ka nodokļu rēķinu saņemam ar novēlošanos. Arī tendece rēķinam kaut kur "aizklīst" nav retums.

Priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis darījumiem iekšzemē

Ievērojot PVN likuma 97.panta 1.daļu, priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad

saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai
atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas,

bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Ja prece saņemta martā, bet rēķins tika izrakstīts aprīlī, tad, ja preču pircējam taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, priekšnodoklis uzrādāms PVN deklarācijā par aprīli, bet ne vēlāk kā deklarācijā par maiju.

Citos gadījumos jāprecizē PVN deklarācija

Piemērs

SIA “Lapsa”, reģistrēts PVN maksātājs, 5.aprīlī saņēmis no cita Latvijas reģistrēta PVN maksātāja nodokļa rēķinu, kas izrakstīts 23.martā, par precēm savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Prece ir saņemta 30.martā.

Ņemot vērā PVN likuma 97.panta 1.daļā un MK noteikumu Nr.40 8.punktā noteikto, ja SIA “Lapsa” taksācijas periods ir viens mēnesis, tad priekšnodoklis uzrādāms PVN deklarācijā par martu vai aprīli, bet ne vēlāk kā deklarācijā par maiju.

Savukārt, ja SIA “Lapsa” taksācijas periods ir viens ceturksnis, tad priekšnodoklis uzrādāms PVN deklarācijā par pirmo vai otro ceturksni, bet ne vēlāk kā deklarācijā par trešo ceturksni.

Kreditora summa, tas nav tikai cipars grāmatvedības uzskaitē

Fri, 20 Mar 2026 08:28:00 +0000

Klients kavē apmaksu? Uzziniet, kā likt laikam strādāt jūsu labā, aprēķinot procentus par katru kavējuma dienu.

Domājat, ka parāds ir tikai summa rēķinā? Paskatieties, kā tas var pieaugt, un iegūstiet no parādnieka vairāk, nekā gaidījāt.

Jums nav līguma vai jūsu līgums ir "tukšs" un tajā nav paredzēti sodi? Uzziniet, kā likums ļauj piedzīt no parādnieka papildus 8% gadā (pievienojot tiem likumā noteikto procentu pamatlikmi).

Iedomājieties situāciju. Jūs esat apzinīgs uzņēmējs. Jūs piegādājāt klientam preci par 2000.00 eiro. Apmaksas termiņš ir iestājies, ir nosūtīti viens, divi, trīs [..] atgadinājumi, bet rēķina apmaksa joprojām neseko. Klients Jūs “baro ar solījumiem" vai vienkārši ir pārstājis atbildēt. Galvā skan viena doma: "Man ir parādā 2000.000 eiro." Bet vai tiešām tikai doto summu?

Patiesībā Jūsu parāds nav tikai statisks skaitlis rēķinā. Tas ir matemātisks lielums, kas var - un kam vajag - augt, kamēr Jums nav samaksāta pilna parāda summa. Noskaidrosim, kāda ir parāda pilnā vērtība.

Pamatparāds - parāda "sākotnējais matemātiskais lielums":

Pamatparāds ir pamats - tie paši 2000.00 eiro par Jūsu preci. Tā ir summa, par kuru Jūs sākotnēji vienojāties. Taču uz dotā pamata ir iespējams un pat nepieciešams “būvēt” tālāk.

Soda ankcijas - kreditora "aizsardzība": Kā iespējams palielināt parāda summu?

Kad parādnieks nepilda savas saistības, likums Jums kā kreditoram piešķir īpašu "aizsardzību" — piemērojamās soda sankcijas. Tās ir Jūsu tiesības saņemt kompensāciju par gaidīšanu un vienošanās pārkāpumu. Šeit ir galvenie instrumenti:

1. Līgumsods — Jūsu "dzelzs vairogs"

Šī ir viena no aizsardzībām, kuru Jums ir nepieciešams sagatavot iepriekš — ierakstīt līgumā. Ja līgumā ir punkts par līgumsodu (piemēram, "maksājuma kavējuma gadījumā parādnieks maksā līgumsodu 10.00 eiro apmērā par katru kavējuma dienu"), Jūs droši to pievienojat pamatparādam.

Svarīga nianse: Pieaugošā līgumsoda kopējais apmērs, saskaņā ar likumu nevar pārsniegt 10% no pamatparāda. Taču, ja līgumsods nav paredzēts, tas vēl nenozīmē, ka esat neaizsargāts!

2. Līgumiskie nokavējuma procenti — Jūsu papildus drošība

Tas ir vēl viens spēcīgs ierocis, kam jābūt Jūsu līgumā. Tie ir procenti, kurus sāk aprēķināt nākamajā dienā pēc apmaksas termiņa beigām, kad tiek kavēta rēķina apmaksa, ja tie paredzēti līgumā. Katra kavējuma diena palielina Jūsu prasījuma summu.

Svarīga nianse: Šo procentu kopsumma nevar pārsniegt pamatparāda apmēru. Tātad par 2000.00 eiro parādu Jūs nedrīkstat piedzīt procentus, kas pārsniedz 2000.00 eiro.

3. Likumiskie procenti — Jūsu "slepenais ierocis"

Pats būtiskākais instruments, ja Jūsu līgumā nav iekļautu punktu, ne vārda par līgumsodiem vai nokavējuma procentiem, tad likums paredz Jums tiesības uz aizsardzību.

Jums ir visas tiesības pieprasīt likumiskos nokavējuma procentus. To apmērs ir skaidri noteikts:

8% gadā + procentu pamatlikme* — darījumiem starp komersantiem (piegāde, noma, pakalpojumi).
6% gadā — strīdiem ar fiziskām personām (patērētājiem).

*Procentu pamatlikmes izmaiņas tiek publicētas katru pusgadu, aktuāla informācija pēc saīsnes šeit (Procentu pamatlikme saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu)

Tātad Jūs, pat bez līgumsoda vai noteiktiem nokavējuma procentiem līgumā, varat aprēķināt 8% + procentu pamatlikmi, par visu kavējuma periodu. Tā ir Jūsu likumīgā tiesība.

Ko tas nozīmē praksē?

Jūs var prasīt ne tikai 2000.00 eiro, bet papildus:

gadījumā, ja līgumā ir iekļauts līgumsods, līdz 200.00 eiro (maksimālais līgumsoda apmērs 10% no pamatparāda summas) + līdz 2000.00 eiro likumiskos procentus, t.i. maksimāla papildus summa - līdz 2200.00 eiro
gadījumā, ja līgumā ir iekļauti līgumiskie nokavējuma procenti, maksimālā papildus summa līdz 2000.00 eiro;
gadījumā, ja līgumā nav atrunātas soda sankcijas, maksimālā papildus summa līdz 2000.00 eiro.

Bet tas vēl nav viss. Papildus pamatparādam un sankcijām likums ļauj piedzīt no parādnieka arī citus reālus zaudējumus. Pirmkārt, piedziņas izdevumi — ja jums nācās nolīgt juristu/advokātu, šos izdevumus arī var iekļaut prasībā. Otrkārt, zaudējumi — ja nemaksāšanas dēļ jūs pats pārkāpāt saistības pret trešajām personām un cietāt sodus vai zaudējumus, tā arī ir jūsu nauda, kas jāatlīdzina negodprātīgam partnerim. Un visbeidzot, var piedzīt valsts nodevu un šķīrējtiesas tiesvedības izdevumus — proti, izdevumi par parāda piedziņas procedūru tiek piedzīti no parādnieka. Rezultāts: summa, kuru jūs reāli varat saņemt, bieži vien izrādās ievērojami lielāka par rēķinā norādīto.

Secinājums: Ziniet savas tiesības, pārskatiet līgumus un atcerieties, ka par gaidīšanas laiku ir jāmaksā. Jūsu parāds ir aktīvs, kas var un kas aug, līdz tas tiek atdots.

Avots:Rīgas Šķīrējtiesa

Uzņēmuma ienākuma deklarācija (UIN)

Wed, 17 Dec 2025 06:10:00 +0000

Ja uzņēmumam gada laikā nebija ar Uzņēmumu ienākuma nodokli apliekami objekti, tad deklarācija nebija jāiesniedz.

Toties, tā saucamā gada deklarācija, kaut gan skaitās par decembri, jāiesniedz neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam ir vai nav ar UIN apliekamie objekti. Ja pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, decembra UIN deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 20.janvārim, bet nodoklis jāsamaksā līdz 23.janvārim.

Iesniegto UIN decembra deklarāciju var labot līdz Gada pārskata iesniegšanai=, nokavējuma nauda par papildu deklarēto UIN netiek aprēķināta.

UIN deklarāciju var labot par triju gadu periodu, ja nav bijis audits. Šo precizējumu rezultātā tiks aprēķināts papildu maksājamais UIN, tiks aprēķināta arī nokavējuma nauda par katru nokavējuma dienu.

Jāizvērtē visa gada garumā,arī aizpildot UIN deklarāciju par decembri, ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas. Noslēdzot finanšu gadu, ir jāpārbauda, vai visas šādas izmaksas tika savlaicīgi iekļautas ar UIN apliekamajā bāzē un vai uzņēmuma rīcībā ir attaisnojuma dokumenti.

Jāpievērš uzmanība: ziedojumiem, preču krājumu zudumu normu norakstīšanai, nedrošajiem debitoru parādiem, palielinātajiem procentu maksājumiem, aizdevumiem saistītajām personām, transfertcenu korekcijai un darījumiem ar saistītām personām,maksājumiem nerezidentiem.

Personīgās mantas pārdošana uzņēmumam

Tue, 25 Nov 2025 06:01:00 +0000

Pārdodot savu mantu, nodokļi nav jāmaksā, ja tas nav saistīts ar pārdevēja saimniecisko darbību. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”9.panta pirmās daļas 19.2 punkts noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas, izņemot ienākumu no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas.

Dokumenti kā darījuma apliecinājums

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personiskā īpašuma (fiziskajai personai piederošām, personiskai lietošanai paredzētām kustamām lietām – mēbelēm, apģērba un citām kustamām lietām) atsavināšanas. Ja fiziskā persona pārdod personisko mantu, fiziskā persona iesniedz pircējam – juridiskajai personai – izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 2010.gada 1.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3.pielikumu). Ienākuma izmaksātājs – komersants –, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamus ienākumus, līdz
pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu (Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.610 “Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju), tajā norādot, ka izmaksāti ienākumi no personiskā īpašuma atsavināšanas, un ienākuma veida kodu 3005.

Savukārt fiziskā persona deklarē neapliekamos ienākumus, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja saņemto neapliekamo ienākumu kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro, norādot šos neapliekamos ienākumus D1 pielikumā.

Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vienam no šiem kritērijiem:

darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumu gadā vai pieci un vairāk darījumu trijos gados;
ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu);
darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Likumā nav noteikts, cik personisko mantu var pārdot vienā vai trijos gados.

Informācija neattiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu.

Kiberdrošības pašvērtējuma ziņojums

Fri, 21 Nov 2025 07:44:00 +0000

Uz Nacionālās kiberdrošibas likuma pamata, kas stājās spēkā 2024.gada 1.septembrī (https://likumi.lv/ta/id/353390-nacionalas-kiberdrosibas-likums), izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.397 “Minimālās kiberdrošības prasības” , kuros paredzēta arī prasība iesniegt kiberdrošības pašvērtējuma ziņojumu.

Nacionālās kiberdrošības likums (NKDL) nosaka vienotus kiberdrošības pārvaldības principus Latvijā, kā arī definē valsts un privātā sektora atbildību digitālās noturības nodrošināšanā kritiski svarīgās nozarēs.

Pirmais pašvērtējuma ziņojums bija jāiesniedz līdz 2025.gada 1.oktobrim.

Pirms ķerties pie pašvērtējuma ziņojuma aizpildīšanas, jāpārliecinās, vai uzņēmumam tas vispār jādara. Šeit var palīdzēt NKDL piemērojamības tests, kas pieejams Aizsardzības ministrijas timekļvietnē https://www.mod.gov.lv/lv/kiberdrosiba

Testā noskaidrosiet:

vai uz
uzņēmumu attiecas NKDL prasības;
kādai likuma subjekta kategorijai organizācija vai uzņēmums atbilst (būtisko vai svarīgo pakalpojumus sniedzējs, vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritiskās infrastruktūras turētājs);
kurai iestādei jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums (tas atkarīgs no noteiktās NKDL subjekta kategorijas) –Nacionālajam kiberdrošības centram, CERT.LV vai Satversmes aizsardzības birojam (SAB).

Aizpildot pašvērtējuma ziņojumu, katrā sadaļā jānorāda tieši tā informācija, kā to prasa MK noteikumu Nr.397 pielikumā esošās veidlapas jautājums – atzīmējot atbildes variantu “Jā” vai “Nē”, un sniedzot papildu informāciju, piemēram, pielikuma nosaukumu, ekrānuzņēmumu vai īsu skaidrojumu par faktisko situāciju.

Ja uzņēmumam trūkst iekšējo resursu vai atbilstošu kompetenču atsevišķu NKDL noteikto kiberdrošības pasākumu vai procesu izpildei (piemēram, kiberdrošības risku novērtēšana un darbības nepārtrauktības plānu izstrāde, IKT infrastruktūras drošības testēšana, kiberincidentu pārvaldība vai kiberhigiēnas pasākumu organizēšana), var tikt piesaistīti arī ārējie pakalpojumu sniedzēji, kas specializējas šajos jautājumos.

Aizpildot pašvērtējuma ziņojumu, NKDL subjektam jānorāda faktiskā un pierādāmā situācija uzņēmumā, nevis plānotie vai vēlamie uzlabojumi. Ziņojuma mērķis ir parādīt reālo kiberdrošības atbilstības līmeni, tāpēc informācijai jābūt objektīvai un pamatojamai ar apstiprinātiem dokumentiem vai citiem pierādījumiem. Ja kāda no prasībām nav pilnībā izpildīta, tas ziņojumā ir jānorāda, pievienojot īsu skaidrojumu un korektīvo darbību plānu, kurā iekļauts izpildes termiņš un atbildīgā persona.

Uzņēmuma vadība ir personīgi atbildīga par minimālo kiberdrošības prasību ieviešanu un ziņojuma satura patiesumu.

Sociālās iemaksas un aprēķināšanas veidi

Mon, 03 Nov 2025 11:52:00 +0000

Visi zinām, ka sociālās iemaksas (VSAOI) (jeb, kā esam ieraduši: sociālais nodoklis) ir jāmaksā visiem un jau no pirmā euro. Valsts sociālo apdrošināšanu, tostarp obligāti apdrošināmās personas, apdrošināšanas veidus, iemaksu objektu un likmes nosaka likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA). Saskaņā ar šī likuma 5.pantu ikviens nodarbinātais, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pakļauts obligātajai valsts sociālajai apdrošināšanai kā darba ņēmējs vai kā pašnodarbinātais.

Šoreiz ieskatīsimies sociālo iemaksu likmēs, ja tiek noslēgts Uzņēmuma līgums ar fizisku personu, kura nav reģistrējusies par pašnodarbināto personu.

Juridiska vai pašnodarbinātā persona noslēdz Uzņēmuma līgumu ar fizisku personu vadoties pēc CL 2212 panta /Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumam piemērojami noteikumi par darba līgumu (I apakšnodaļa), ciktāl tie nerunā pretim sekojošo pantu noteikumiem./

Minimālo sociālo iemaksu objektu, tā noteikšanu un iemaksu veikšanu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem nosaka likuma par VSA 20.⁴pants. Proti, minimālais sociālo iemaksu objekts ceturksnī ir trīs minimālās mēneša darba algas. (740x3) 2025.gadā. Ja to objekts ceturksnī ir mazāks par trim minimālajām mēneša darba algām, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Tas nozīmē, ka darba devējs piemaksā iztrūkstošo summu, par kuru informāciju atsūta VIDs un tā redzama EDSā.

Šie noteikumi par minimālajā VSAO nav jāpiemēro, ja darbinieks (jebkurš-SIA darbinieks, pašnodarbinātais vai fiziska persona, ar kuru noslēgts Uzņēmuma līgums):

Saskaņā ar likuma par VSA 20.⁴panta 4.daļu noteiktās minimālās sociālās iemaksas neveic par:

notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, vai apcietināto, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā;
personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi);
personu ar 1. un 2.grupas invaliditāti;
personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis 3 gadu vecumu;
personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 7 gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
personu, kura kā darba ņēmējs tiek nodarbināta sociālā pakalpojuma sniegšanā un kuras darba devējs vai tā struktūrvienība, vai filiāle ir Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēta institūcija;
personu, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;
personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu, vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;
personu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

Lai darba devējam nenāktos piemaksāt no saviem līdzekļiem, ir iespējami daži varianti:

reģistrēties kā pašnodarbinātajam;
noslēgt darba līgumu un izmantot bezalgas atvaļinājumu;( Šajā gadījumā papildu iemaksas darba devējam nav jāveic, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinu veic, ņemot vērā kalendāra dienas, kurās persona ir darba ņēmējs.)
noslēgt uzņēmuma līgumu uz nepilnu mēnesi.

Noslēdzot uzņēmuma līgumu nav jāmaksā valsts riska nodeva 0,36 euro apmērā katru mēnesi.

Attiecīgā nodeva nav jāmaksā arī pašnodarbinātai personai.

Fiziska persona vienlaicīgi var būt gan kā darba ņēmējs, gan pašnodarbinātais, gan sava SIA īpašnieks. Tad par visām darba vietām kopā ceturksnī summē aprēķinātās darba algas. Tas nozīmē, ka aprēķinātajām summām kopā, ceturksnī jāsastāda 740x3= 2220 euro. (2025.gadā).

Dāvanas un dāvaniņas darbiniekiem

Mon, 25 Aug 2025 11:07:00 +0000

Vadība par labiem darba rezultātiem vēlās pateikties darbiniekiem. Tagad tas ir iespējams neizjūtot nodokļu slogu.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts, ka darbiniekiem gada laikā var izsniegt dāvanas 100 eiro apmērā, nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Par šo summu VIDam nav jāsniedz ziņas.

Arī UIN nav jāmaksā. PVN kā priekšnodokli atskaitīt nedrīkst.

Tie ir saimnieciskās darbības izdevumi.

Vēl ir reprezentācijas dāvaniņas.

Reprezentatīva dāvana darbiniekam var tikt piešķirta kā daļa no uzņēmuma tēla veidošanas, piemēram, svinīgos pasākumos vai īpašās situācijās, kad darbinieks pārstāv uzņēmumu. Tā bieži vien ir ar uzņēmuma simboliku.

20 eiro slieksnis ir attiecināms uz mazvērtīgām dāvanām / priekšmetiem, kas tiek pasniegti saimnieciskās darbības vajadzībām, reklamējot uzņēmuma produkciju vai reprezentējot uzņēmuma tēlu. UIN likuma 8.panta 6.daļas 3.punktā noteikts, ka par uzņēmuma reprezentācijas izdevumiem ir uzskatāmi nodokļa maksātāja izdevumi par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju.

Šeit svarīgi norādīt, ka šis slieksnis attiecas uz vienu priekšmetu, un jāievēro, lai kopējā summa kopā ar personāla ilgtspējas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī tie ir jāuzskaita dalīti no citiem izdevumiem.

Ja darba devējs uzdāvina dāvanu, kas nepārsniedz 15 eiro, bez PVN, tad priekšnodokli drīkst atskaitīt. Par dāvanām, kas pārsniedz šo vērtību, priekšnodokli neatskaita.

Ar IIN neapliekamās summas

Thu, 31 Jul 2025 12:27:00 +0000

2025. gadā neapliekamais minimums ir 510 eiro mēnesī (6120 eiro gadā), kurus neapliek ar IIN.

Neapliekamo minimumu piemēro neatkarīgi no faktiskā ienākumu apmēra. Ar nosacījumu, ka algas nodokļu grāmatiņa iesniegta pie darba devēja.

Neapliekamo minimumu piemēro arī:

mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja viņi gūst ienākumus, kas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu rezidentiem, ja vairāk nekā 75 % no viņu kopējiem ienākumiem ir gūti Latvijā.

Ja gada laikā neapliekamais minimums nav piemērots, to var atgūt nākamajā gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Papildus tam var piemērot atvieglojumu 250 eiro mēnesī par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā.

Pensionāra neapliekamais minimums 2025. gadā ir 12 000 eiro (jeb 1000 eiro mēnesī).

Pensijai neapliekamo minimumu automātiski piemēro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), papildu atzīmes nav jāizdara.

Ja pensijas saņēmējs strādā arī algotu darbu, tad ir divas iespējas.

Iesniegt algas nodokļa grāmatiņu darba devējam

(šādā gadījumā pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots dalīti – 500 eiro pensijai un 500 eiro algai).

Neiesniegt algas nodokļa grāmatiņu darba devējam

(šādā gadījumā algas nodokļa grāmatiņa automātiski tiek iesniegta VSAA, un pensijai tiks piemērots neapliekamais minimums (1000 eiro), bet darba devējs nodokli piemēros, sākot no pirmā eiro)

Papildu nodokļa atvieglojumu var saņemt: personas ar I vai II invaliditātes grupas invaliditāti – 154 eiro mēnesī (1848 eiro gadā); personas ar III invaliditātes grupas invaliditāti – 120 eiro mēnesī (1440 eiro gadā.

Ar IIN neapliek medicīnisko tehnoloģiju iegādi, kas iegādāti ar darba devēja naudas līdzekļu atbalstu.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pants ir papildināts ar divām daļām –2.¹⁵ un 2.¹⁶ – kuras nosaka, ka ar algota darba ienākumu nav uzskatāma darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirta palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs, un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina;
medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem, un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina;
darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem;
darba devēja rīcībā ir darbinieka apliecinājums, ka dokumenti par medicīnisko tehnoloģiju iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam kā attaisnoto izdevumu pamatojums.
Par darbinieka ģimenes locekļiem uzskatāmas viņa apgādībā esošas personas saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmo daļu, kā arī darbinieka vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir darbinieka apgādībā.

Bezdarbnieku likumā izmaiņas.

Thu, 31 Jul 2025 12:18:00 +0000

Paredzēti grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Ir plānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem tāpat kā darba ņēmējiem bezdarbnieka statusu piešķirs un saglabās, ja netiek gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus ir guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Turpmāk bezdarbniekiem būs iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma (šobrīd ne vairāk kā divi darba līgumi, kas kopā nepārsniedz 60 dienas), savukārt pašnodarbinātajiem, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības – 2 mēneši.

Grozījumi tāpat paredz atteikties no darba meklētāja statusa piešķiršanas un administrēšanas, tādējādi novēršot pārpratumus par dažādiem statusiem un samazinot administratīvo slogu gan darba meklētājiem, gan arī Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Vienlaikus darba meklētājiem saglabāsies noteikti NVA pakalpojumi (karjeras konsultācijas, īsie pamatprasmju kursi), kas bija līdz šim, tikai jau bez reģistrācijas statusā.

Savukārt bezdarbnieka statuss šobrīd netiek pakļauts izmaiņām, tas joprojām ir svarīgs, lai saņemtu NVA pilnu pakalpojumu grozu (pārkvalifikācija, subsidētās darba vietas u.c.) un saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ja veiktas iemaksas un atbilst kritērijiem.

Info no MK sēdes 22.07.2025.

Gada inventarizācija uzņēmumā

Wed, 30 Oct 2024 01:32:00 +0000

MK 877 noteikumi "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kuri izdoti pamatojoties uz Grāmatvedibās likuma 5.panta trešo daļu, 6.panta septītās daļas 1. un 2. punktu, 8.panta ceturtās daļas 1. un 2. punktu, 11 panta trīspadsmito daļu, 12.panta ceturto daļu un 15.panta trešo daļu.

Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.

Lai uzņēmumā veiktu veiksmīgu un precīzu inventarizāciju, nepieciešams rūpīgi sagatavoties. Inventarizācija ir uzņēmuma īpašuma un saistību uzskaite, kuras laikā tiek noteikta faktiskā stāvokļa atbilstība uzskaites datiem. Šis process ļauj identificēt preču zudumus, neatbilstības vai liekos krājumus, kā arī novērtēt uzņēmuma mantiskās vērtības. Inventarizācijas procesam ir jābūt plānotam un sistemātiskam, jo tas ietekmē uzņēmuma finanšu pārskatu precizitāti un inventāra pārvaldības efektivitāti

Vienādu priekšmetu inventarizāciju var veikt arī izlases veidā, lietojot datu izvērtēšanā matemātiskās statistikas metodes. Šādā veidā noteiktā materiālo līdzekļu vērtība nedrīkst būtiski atšķirties no vienlaidu inventarizācijas rezultātiem.

Krājumu uzskaites reģistrs:

Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 EUR, un cita fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību, krājumu uzskaiti veic saskaņā ar MK noteikumos Nr.322 "Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" IV nodaļu.

Akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu:

Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 15.panta 1.daļu, inventarizācija ir uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Pamatlīdzekļu inventarizācijas saraksts:

MK noteikumu Nr.877 87.punkts nosaka, ka inventarizācijas laikā inventarizācijas rezultātus elektroniski ievada vai manuāli (ar roku) ieraksta inventarizācijas sarakstā. 88. punktā ir noteiktas inventarizācijas sarakstu sagatavošanas prasības.

Nemateriālo ieguldījumu inventarizācijas saraksts:

MK noteikumu Nr.877 87.punkts nosaka, ka inventarizācijas laikā inventarizācijas rezultātus elektroniski ievada vai manuāli (ar roku) ieraksta inventarizācijas sarakstā.

Inventarizē skaidro naudu uzņēmumā.

Inventarizāciju veic tās personas klātbūtnē, kas atbild par konkrēto ķermenisko lietu, arī skaidrās naudas, saglabāšanu ja tāda ir.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par inventarizācijām uzņēmumā. Uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisiju. Individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants inventarizāciju var veikt pats.

1. Inventarizācijas plānošana:

- Izstrādā inventarizācijas plānu, kas nosaka procesā iesaistītos darbiniekus, atbildības sfēras un izpildes termiņus;

- Sagatavo inventarizācijas grafiku, nosakot datumu un laiku, lai novērstu darbības traucējumus uzņēmumā.;

- Informē darbiniekus par inventarizācijas kārtību un viņu pienākumiem, lai nodrošinātu sapratni un atbildību..

2. Inventarizācijas komisijas izveidošana :

- Nosaka komisijas sastāvu, iekļaujot uzņēmuma vadības, grāmatvedības un citu atbildīgo struktūrvienību pārstāvjus.;

- Komisijai jābūt objektīvai un neatkarīgai, lai nodrošinātu inventarizācijas datu precizitāti un uzticamību.;

- Norāda komisijas vadītāju, kurš atbildēs par inventarizācijas norises uzraudzību.

3. Dokumentācijas sagatavošana:

- Sagatavo nepieciešamos dokumentus, tai skaitā uzskaites reģistrus, inventāra sarakstus un inventarizācijas protokola formas.;

- Pārbauda, vai visi dokumenti atbilst faktiskajam uzņēmuma krājumu un materiālo vērtību stāvoklim;.

- Nodrošina pieeju noliktavu sistēmām vai grāmatvedības programmām, kas palīdzēs inventarizācijas laikā ievadīt un pārbaudīt datus.

4. Inventarizācijas veikšanai nepieciešamo resursu nodrošināšana:

- Sagatavo nepieciešamos resursus: skenerus, marķējumus, datu ievades ierīces un dokumentāciju;

- Nodrošina, lai noliktavu, preču un aktīvu uzglabāšanas telpas būtu pieejamas un sakārtotas inventarizācijai;

- Jāpārliecinās, vai visi komisijas dalībnieki ir informēti par inventarizācijas norises vietām un atbildību.

5. Inventarizācijas aktu parakstīšana:

- Inventarizācijas aktus paraksta visi **inventarizācijas komisijas locekļi**.

- Papildus komisijas locekļiem parakstu dod arī **atbildīgā persona par materiālajām vērtībām** (ja tāda ir), kā arī uzņēmuma vadītājs vai cita pilnvarota persona.

Uzņēmuma grāmatvedībā sastāda salīdzināšanas sarakstus, kuros norāda inventarizācijā konstatēto grāmatvedības uzskaites un inventarizācijas sarakstu datu starpību, lai saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem varētu precizēt ierakstus grāmatvedības kontos.

Inventarizācijā konstatētās novērtējuma starpības, ķermenisko lietu vienību skaita starpību vai to zudumus bojāšanās, morālās novecošanās vai citu iemeslu dēļ iegrāmato saskaņā ar uzņēmuma vadītāja norādījumiem.

Inventarizācijas dati jāatspoguļo grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā mēneša beigām, kurā notikusi inventarizācija. Pārskata gada noslēguma inventarizācijas rezultāti uzskaitē jāuzrāda ar pārskata gada pēdējās dienas datumu (arī tad, ja inventarizācija faktiski notikusi un tās rezultāti iegūti pēc pārskata gada pēdējās dienas).