Grāmatvedības likums - jaunais

Jau ar 01.01.2022. stāsies spēkā jaunais Grāmatvedības likums, kas attieksies uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Grāmatvedības likumā ir 8 nodaļas, 45 panti un atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Likumā iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas.

Definēti grāmatvedības pienākumi:

• Veicināt patiesa un skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmuma finansiālo stāvokli;

• Nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju, kas nepieciešamasaimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;  

• nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
• veikt nodokļu aprēķināšanu;
• nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem.

Skaidroti ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni

– “elektronisks apliecinājums”, “grāmatvedības dokumenti”, “grāmatvedības reģistri”, “manta”, “saimnieciskais darījums”, “saimnieciskā darījuma diena”, “strukturēts elektroniskais rēķins”, “cilvēklasāms formāts” u. c.

Precizēti nosacījumi par vērtības mēru grāmatvedībā – uzņēmumi, kuri gada pārskatu sagatavo saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošiem likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem aktiem, var izmantot arī citu valūtas kursu, ko publicējis pasaules finanšu tirgus atzīts finanšu informācijas sniedzējs (šobrīd tiek izmantots tikai Eiropas Centrālās bankas publicētais valūtas kurss).

Precizētas prasības par grāmatvedībā lietojamo valodu

– noteikts, ka grāmatvedības reģistru veidņu nosaukumi var būt citā valodā, bet grāmatvedības reģistros ieraksti izdarāmi tikai latviešu valodā.

Paaugstināts apgrozījuma slieksnis, kuru sasniedzot reliģiskajām organizācijām un biedrībām (nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām) grāmatvedība kārtojama divkāršā ieraksta sistēmā, – 100 000 euro līdzšinējo 40 000 euro vietā.

Mainītas prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā:

• nav jānorāda juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors ir fiziska persona);
• nav jānorāda saimnieciskā darījuma pamatojums;
• ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, attaisnojuma dokumentā var norādīt tikai šīs personas vārdu un uzvārdu.

Noteikti garāki attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņi:

• attaisnojuma dokumenti ir jāiegrāmato 20 dienu laikā (šobrīd – 15 dienu laikā) pēc attiecīgā mēneša beigām;
• biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, attaisnojuma dokumentus drīkst iegrāmatot ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa (šobrīd – mēneša) beigām, kurā attiecīgais attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts).
• MUN maksātāji -ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, (paliek
  līdzšinējā norma)
  
  

Atvieglotas kases grāmatas kārtošanas prasības:

• uzņēmumi, kuriem vidējie dienas ieņēmumi nepārsniedz 500 euro (šobrīd 150 euro), kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā;
• biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā, kases grāmatu var nekārtot.
• Darbdienas vidējos kases ieņēmumus aprēķina, -
  saskaitot kases ieņēmumus, kas saņemti iepriekšējā kalendāra mēneša
  darbdienās, kurās ir bijuši kases ieņēmumi, un iegūto kopsummu dalot ar minētā
  kalendāra mēneša darbdienu skaitu.
  Par darbdienu uzskata jebkuru kalendāra dienu, kurā uzņēmums veic savu darbību. 

Kases grāmatu var nekārtot:

•  IU, ZS un ZvS , IK u.c. fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību un kārtogrāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja minētās personas kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrēsaimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā;
  

•  uzņēmumi, kuri skaidras naudas ieņēmumus reģistrē, izmantojot nodokļu uncitu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, un saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību darbdienas laikā saņemto skaidro naudu iemaksāmaksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumaizpratnē) atvērtā uzņēmuma kontā;
  

•  biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, kā arī reliģiskāsorganizācijas un to iestādes, ja minētās personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrēnaudas
  

plūsmas uzskaites žurnālā.

Precizēts inventarizāciju regulējums:

• norādīts inventarizācijas mērķis;
• noteikti gadījumi, kad jāveic inventarizācija;
• noteikts, ka inventarizācijas rezultātus ieraksta grāmatvedības reģistros līdz gada pārskata parakstīšanas datumam.

NAV IEKĻAUTS:

• ka mantas un saistību novērtēšanu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

• ka vienādu priekšmetu inventarizāciju var veikt arī izlases veidā, lietojot datu

izvērtēšanā matemātiskās statistikas metodes, .... jo attiecas uz vienu no
inventarizācijas metodēm, kuras aprakstu paredzēts iekļaut MK noteikumos

Atcelta prasība par sākuma bilances sagatavošanu uzņēmuma darbības sākumā.

Veiktas izmaiņas un precizējumi attiecībā uz grāmatvedības dokumentu glabāšanu:

• grāmatvedības dokumenti elektroniskā formā glabājami Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā (šobrīd – Latvijas teritorijā);
• uzņēmuma grāmatvedības dokumentus fiziskas un juridiskas personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju;
• glabāšanas prasības attiecinātas tikai uz grāmatvedības dokumentiem, nevis visu uzņēmuma arhīvu;
• ja attaisnojuma dokumenti ietver darbiniekiem aprēķināto samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 10 gadus no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju.

Precizēts jēdziens “grāmatvedis” – persona, kas veic tikai atsevišķus ar grāmatvedību saistītus pienākumus (piemēram, grāmatveža vadībā sagatavo vai ieskenē rēķinus, aprēķina algas vai pašizmaksu), nav uzskatāma par grāmatvedi.

Paplašināts to personu loks, kurām ir tiesības pašām kārtot uzņēmuma grāmatvedību:

• reliģiskās organizācijas vadītājs, ja grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;
• biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis;
• maksātnespējas administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskas personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.

Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis:

Papildus iekļauti norādījumi par:

• Līgumu, kuru noslēdz ar grāmatvedi;

• grāmatveža pienākumiem;

• par personām, kuras nav uzskatāmas par grāmatvežiem, jo veic tikai atsevišķus ar grāmatvedību saistītus pienākumus (piemēram, grāmatveža vadībā veic uzskaites vai grāmatvedības darbinieka pienākumus – rēķinu sagatavošanu vai ieskenēšanu, algu vai pašizmaksas aprēķināšanu u.tml.);
• Papildus iekļauti norādījumi par personām, kuras nav uzskatāmas par ārpakalpojuma grāmatvežiem;
  

• Ārpakalpojuma grāmatvedis nodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļulegalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību nosacījumus.

Ministru kabineta noteikumi
/jāizdod līdz 01.07.2022.; Pārejas noteikumu 1.punkts/

MK noteikumu projekts «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» – izsludināti VSS 19.08.2021 

Līdz jauno MK noteikumu pieņemšanai strādāsim ar vecajiem MK noteikumiem.

 Informāciju sagatavoja
Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvalde

Nav komentāru

Komentēt