Gada inventarizācija uzņēmumā

MK 877 noteikumi "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kuri izdoti pamatojoties uz Grāmatvedibās likuma 5.panta trešo daļu, 6.panta septītās daļas 1. un 2. punktu, 8.panta ceturtās daļas 1. un 2. punktu, 11 panta trīspadsmito daļu, 12.panta ceturto daļu un 15.panta trešo daļu.

  Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.

Lai uzņēmumā veiktu veiksmīgu un precīzu inventarizāciju, nepieciešams rūpīgi sagatavoties. Inventarizācija ir uzņēmuma īpašuma un saistību uzskaite, kuras laikā tiek noteikta faktiskā stāvokļa atbilstība uzskaites datiem. Šis process ļauj identificēt preču zudumus, neatbilstības vai liekos krājumus, kā arī novērtēt uzņēmuma mantiskās vērtības. Inventarizācijas procesam ir jābūt plānotam un sistemātiskam, jo tas ietekmē uzņēmuma finanšu pārskatu precizitāti un inventāra pārvaldības efektivitāti

Vienādu priekšmetu inventarizāciju var veikt arī izlases veidā, lietojot datu izvērtēšanā matemātiskās statistikas metodes. Šādā veidā noteiktā materiālo līdzekļu vērtība nedrīkst būtiski atšķirties no vienlaidu inventarizācijas rezultātiem.

Krājumu uzskaites reģistrs:

Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriek­šējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 EUR, un cita fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību, krājumu uzskaiti veic saskaņā ar MK noteikumos Nr.322 "Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" IV nodaļu.

Akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu:

Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 15.panta 1.daļu, inventarizācija ir uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.
 
Pamatlīdzekļu inventarizācijas saraksts:

Nemateriālo ieguldījumu inventarizācijas saraksts:

MK noteikumu Nr.877 87.punkts nosaka, ka inventarizācijas laikā inventarizācijas rezultātus elektroniski ievada vai manuāli (ar roku) ieraksta inventarizācijas sarakstā. 

Inventarizē skaidro naudu uzņēmumā.

Inventarizāciju veic tās personas klātbūtnē, kas atbild par konkrēto ķermenisko lietu, arī skaidrās naudas, saglabāšanu  ja tāda ir.  

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par inventarizācijām uzņēmumā. Uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisiju. Individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants inventarizāciju var veikt pats. 

1. Inventarizācijas plānošana:

 - Izstrādā inventarizācijas plānu, kas nosaka procesā iesaistītos darbiniekus, atbildības sfēras un izpildes termiņus;

- Sagatavo inventarizācijas grafiku, nosakot datumu un laiku, lai novērstu darbības traucējumus uzņēmumā.;

  - Informē darbiniekus par inventarizācijas kārtību un viņu pienākumiem, lai nodrošinātu sapratni un atbildību..

2. Inventarizācijas komisijas izveidošana :

- Nosaka komisijas sastāvu, iekļaujot uzņēmuma vadības, grāmatvedības un citu atbildīgo struktūrvienību pārstāvjus.;

   - Komisijai jābūt objektīvai un neatkarīgai, lai nodrošinātu inventarizācijas datu precizitāti un uzticamību.;

   - Norāda komisijas vadītāju, kurš atbildēs par inventarizācijas norises uzraudzību.

3. Dokumentācijas sagatavošana:

  - Sagatavo nepieciešamos dokumentus, tai skaitā uzskaites reģistrus, inventāra sarakstus un inventarizācijas protokola formas.;

 - Pārbauda, vai visi dokumenti atbilst faktiskajam uzņēmuma krājumu un materiālo vērtību stāvoklim;.

   - Nodrošina pieeju noliktavu sistēmām vai grāmatvedības programmām, kas palīdzēs inventarizācijas laikā ievadīt un pārbaudīt datus.

4. Inventarizācijas veikšanai nepieciešamo resursu nodrošināšana:

- Sagatavo nepieciešamos resursus: skenerus, marķējumus, datu ievades ierīces un dokumentāciju;

   - Nodrošina, lai noliktavu, preču un aktīvu uzglabāšanas telpas būtu pieejamas un sakārtotas inventarizācijai;

   - Jāpārliecinās, vai visi komisijas dalībnieki ir informēti par inventarizācijas norises vietām un atbildību.

5. Inventarizācijas aktu parakstīšana:

- Inventarizācijas aktus paraksta visi **inventarizācijas komisijas locekļi**.   

 - Papildus komisijas locekļiem parakstu dod arī **atbildīgā persona par materiālajām vērtībām** (ja tāda ir), kā arī uzņēmuma vadītājs vai cita pilnvarota persona. 

Uzņēmuma grāmatvedībā sastāda salīdzināšanas sarakstus, kuros norāda inventarizācijā konstatēto grāmatvedības uzskaites un inventarizācijas sarakstu datu starpību, lai saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem varētu precizēt ierakstus grāmatvedības kontos. 

Inventarizācijā konstatētās novērtējuma starpības, ķermenisko lietu vienību skaita starpību vai to zudumus bojāšanās, morālās novecošanās vai citu iemeslu dēļ iegrāmato saskaņā ar uzņēmuma vadītāja norādījumiem. 

Inventarizācijas dati jāatspoguļo grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā mēneša beigām, kurā notikusi inventarizācija. Pārskata gada noslēguma inventarizācijas rezultāti uzskaitē jāuzrāda ar pārskata gada pēdējās dienas datumu (arī tad, ja inventarizācija faktiski notikusi un tās rezultāti iegūti pēc pārskata gada pēdējās dienas).

 

 

PVN piemērošanas prasības vidējiem un maziem uzņēmumiem

PAREDZĒTS, KA SPĒKĀ STĀSIES AR 01.01.2025.

Izstrādāti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). To paredz Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni (50 000euro), nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES,  kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē,  kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs. 

Svarīgi, ka PVN reģistrācijas slieksnis, sākot no nākamā gada, tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā līdz šim, bet gan par kalendāra gadu. Tiek precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi.  Pie tam, ja 1 kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024.gadā. Tādējādi likuma grozījumos ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka PVN maksātāju rīcību gadījumā, ja atbilstoši jaunajam regulējumam 2024.gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis.

Ar likuma grozījumiem tiek ieviests tā saucamais pārejas periods tiem PVN  maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%. Latvijā tie ir 5000 eiro. Šādā gadījumā PVN maksātājiem jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par ar PVN apliekamiem darījumiem tikai no nākamā kalendārā gada. Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro, tam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.

Likumprojektā ir iekļauti arī citi grozījumi, kas izstrādāti, sadarbojoties ar VID, nozaru ministrijām un nevalstisko sektoru. Tie ir vērsti uz:

• PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām;
• preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu;
• pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem;
• PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

Informācija sagatavota no VID materiāliem.

PVN deklarācija un Google rēķini

LR reģistrētai personai, PVN maksātājai, pakalpojumus sniedz "Google" un "Meta".

Sākotnēji nepieciešamas noteikt pakalpojuma sniegšanas vietu. Šajā gadījumā pakalpojuma saņemšanas vieta ir vieta, kur atrodas pakalpojuma saņēmējs - Latvija. Tātad jāpiemēro Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa  (PVN) likuma normas.

Pakalpojuma saņēmējam, par saņemto pakalpojumu,jāaprēķina PVN. Ja pakalpojumu saņem ar PVN apliekamu darījumu nodrošīnāšanai, tad, šajā pat periodā uzņēmums aprēķināto PVN atskaita arī kā priekšnodokli (reversais PVN).Grāmatojumā D=K

Ja pakalpojuma sniedzējs reģistrēts kādā no ES dalībvalstīm, pakalpojuma saņēmējam saņemtajā rēķinā uzrādītā summa  jāiekļauj PVN deklarācijas 50.rindā un  aprēķinātais PVN 55 rindā,   un 64.rindā.. Kā arī jānorāda PVN-1 pielikuma 2.daļā.

Ja pakalpojumus saņem juridiska persona, kura nav PVN maksātāja,tad, pirms darījuma veikšanas, Latvijā reģistrētajai juridiskai personai jāreģistrējas kā PVN maksātājai.

PVN no preču iegādes no trešajām valstīm

Preču imports ir preču ievešana ES teritorijā no trešajām valstīm vai trešajāmteritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā

Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas
procedūra – preču izlaišana brīvā apgrozībā.

Ja preces, kas ievestas ES teritorijā, izlaiž brīvā apgrozībā iekšzemē, nodokli, kas
aprēķināts saskaņā ar likuma 41. pantu, preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc
preču izlaišanas brīvā apgrozībā.

PVN par preču importu norāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā tad,
kad kļūst iekasējams muitas nodoklis.

Ar PVN apliekamajā preču vērtībā neiekļauj dabas resursu
nodokli un vieglo automobiļu un motociklu nodokli!

Ja preču importētājs ir Latvijas uzņēmums, kas reģistrēts kā PVN maksātājs, un prece ir importēta šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad samaksātais nodoklis PVN deklarācijā tiek uzrādīts kā priekšnodoklis, samazinot par atbilstošo taksācijas periodu aprēķināto valsts budžetā maksājamo PVN.

Nodokļa summa ir uzrādāma PVN deklarācijas 61.rindā “Par importētajām precēm” un deklarācijas pielikuma PVN1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 1.daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā ir veikts preču imports. 

Atšifrējot samaksāto PVN par importu, minētajā PVN deklarācijas pielikumā PVN1 1.daļas 1.ailē kā darījuma partneri norāda Valsts kasi.

Ja muitas maksājumus uzņēmuma vārdā veicis muitas brokeris,  tad augstāk minētajā  ailē norāda muitas brokera nosaukumu.

Īpašais PVN piemērošanas režīms:

PVN likuma 85. pantā ir noteikts īpašs nodokļa piemērošanas režīms preču importa
darījumos, proti, par preču importu maksā PVN, uzrādot aprēķināto PVN atbilstošā
taksācijas perioda PVN deklarācijā.

Īpašo režīmu var piemērot reģistrēts nodokļa maksātājs, ja tas veic preču importu
savas saimnieciskās darbības ietvaros un ir saņēmis VID atļauju. Minēto atļauju
piešķir, ja nodokļa maksātājs atbilst visiem likuma 85. panta ceturtajā daļā
minētajiem nosacījumiem.
Reģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa
darījumos pamatlīdzekļu importam bez VID atļaujas, ja tiek ievēroti visi nosacījumi:
• reģistrēts nodokļa maksātājs importē pamatlīdzekli, ko paredzēts pilnībā vai
daļēji izmantot ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 kalendāra
mēnešu laikā no brīža, kad veikts pamatlīdzekļa imports;
• pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 700 euro;
• reģistrētam nodokļa maksātājam nav nodokļa parādu par iepriekšējiem
taksācijas periodiem.

Latvijā importētās un pārdošanai paredzētās vieglās automašīnas, kas Gada pārskatu
un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē nav pamatlīdzekļi, tomēr 85. panta sestās daļas izpratnē ir kvalificējamas kā pamatlīdzekļi, ja tās importē reģistrēts
nodokļa maksātājs, kura pamatdarbība ir vieglo automašīnu piegādes darījumi.

ATVAĻINĀJUMS

ATVAĻINĀJUMS

  Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem vai katru darbinieku individuāli. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījum iepazīstina visus darbiniekus, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

  Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Kā arī jāvadās no tā, lai nekaitētu uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.

Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Šo likuma normu izpildot iesaku rīkoties uzmanīgi. Jo, Jūs piešķirat atvaļinājumu par 11 mēnešiem (kuros ir darba attiecībās), Darbinieks, izņemot atvaļinājumu, darbā var neatgriezties. Ko iesākt: nodokļi aprēķināti, atvaļinājuma nauda izmaksāta. Labi, ja darbinieks ir godprātīgs un pārmaksāto atvaļinājuma naudu atmaksā atpakaļ uzņēmumam, grāmatvedis veic nodokļu korekciju. Bet, ja nē-tad tie uzņēmumam ir zaudējumi.

  Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa  daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā  nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Žēl, ka likumdevējs nav paredzējis amatu specifiku, kur nav iespējams pildīt šo likuma normu.

  Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana pilnā apmērā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā,ar darbinieka rakstveida piekrišanu, pieļaujams atvaļinājuma daļu pārcelt uz nākamo gadu. Daļa kārtējā atvaļinājuma nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina vai pārceļ darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds - 3 darba dienas.

Darbiniekiem, kuriem ir mazāk kā trīs bērni vecumā līdz 16 gadiem - 1 darba dienu.

Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Donora dienas. Darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena  gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.  Darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā. Darbinieks iesniedz darba devējam izziņu par asins nodošanas faktu un iesniegumu, kurā norāda vēlamo atpūtas dienu.

Lai izrēķinātu darbiniekam pienākošos atvaļinājuma naudu ir jārēķina vidējā izpeļņa.

Vidējo izpeļņu aprēķina atbilstoši Darba likuma (DL) 75.panta regulējumam:

• Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
• Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
• Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.
• Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).

         

• darba samaksas kopsumma;
• faktiski nostrādāto stundu skaits;
• kalendāra darba dienu skaits.

Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā
nostrādāto stundu skaitu un reizinot ar astoņi (darbinieka normālais dienas darba laiks stundās).

Dienas vidējā izpeļņa (bruto)= ((DS01+DS02+DS03+DS04+DS05+DS06):NS_sk))x8
DS – darba samaksa par mēnešiem
NS_sk – nostrādāto stundu skaits
Atvaļinājuma nauda (bruto) = dienas vidējā izpeļņa x darba dienu skaits atvaļinājuma laikā

 

Viss plūst un mainās. Arī nodokļu sistēmā tiek veiktas izmaiņas un papildinājumi. Arī 2024.gads nav izņēmums.

Un atkal Gada pārskats ....

Sveicu visus ar Pūķa (draconis) gada iestāšanos. Kurš pēc austrumu kalendāra sāksies no 2024.gada 10.februāra.

Mazlietiņ ieskicēšu veicamos darbus. Darbs ir krietni lielāks un sarežģītāks, kā tas šķiet no apraksta.

Gadam noslēdzoties ir jāveic uzņēmuma mantas, līdzekļu, naudas līdzekļu, krājumu, pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu  inventarizācija un citu bilances posteņu inventarizācija.

Svarīgs gada pārskata sagatavošanas priekšdarbs ir debitoru un kreditoru atlikumu inventarizācija, salīdzinot atlikumus ar partneriem un pārbaudot parādu vecuma struktūru. (iesaka salīdzināt apgrozījumu).Nodokļu atlikumi jāsalīdzina ar VID uzrādītajiem atlikumiem.

Aizdevumu atlikumus salīdzina ar pretējo pusi, kā arī pārbauda aprēķinātos procentus gada beigās. Bilancē aizdevumus sadala ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumos, ņemot vērā atlikušo laiku no bilances datuma līdz atmaksas datumam

Tām sabiedrībām, kurām ir materiāli un preces var rasties krājumu zudumi. Krājumu zudumi ir krājumu apjoma un attiecīgās vērtības samazināšanās. Tam var būt dažādi iemesli. zuduma faktu konstatāciju fiksē dokumentāli. Uz dabīgiem zudumiem nav attiecināmas zādzības,bojāeja glabājot neatbilstoši tehnoloģiskajām prasībām un stihisku nelaimju gadījumos. Dabīgie zudumi ir tikai tādi, kas rodas parastās saimnieciskās darbības gaitā un kuru apmēra apjomu aptuveni var paredzēt.Pirmajā saimnieciskās darbības gadā dabīgos zudumus noraksta pēc fakta. Turpmākos gados (katru gadu) no saka dabīgo zudumu normas,

Sagatavojot PZA, svarīgi saskaņot ieņēmumus un izdevumus. Gada beigās izvērtē nepabeigtos projektus, ražojumus un pasūtījumus un attiecīgi koriģē izmaksas atbilstoši konkrētā pasūtījuma pabeigtības pakāpei. Izmaksas, kas ir segtas, bet ko nevar attiecināt uz pārskata periodu, bilancē var uzrādīt postenī "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" vai "Nākamo periodu izmaksas". 

Būvuzņēmēji sniedz informāciju arī par nepabeigtiem būvdarbu līgumiem, norādot pasūtītāju un līguma numuru (nesniedz komercinformāciju par konkrētiem pasūtītājiem), kopējās izmaksas, atzītos ieņēmumus, aplēstos gaidāmos zaudējumus (ja tādi ir), no pasūtītājiem saņemto avansa maksājumu kopsummu un pasūtītāju aizturēto maksājumu summu par līguma nosacījumu neievērošanu vai nekvalitatīvu darbu.

Arī uzņēmumiem, kuriem pamatdarbība saistīta ar mežizstrādi ir jānovērtē nepabeigtos ražojumus un pasūtījumus gada beigās.

Uzkrājumus jeb Uzkrātās saistības veido paredzamām, jeb droši zināmām saistībām,kuru summas un maksājuma datumi gada pārskata sagatavošanas brīdī ir droši zināmi vai paredzami. Uzkrātās saistības veido piegādātājiem un darbuzņēmējiem par rēķiniem, kas izrakstīti pēcbilances periodā par saņemtajiem pakalpojumiem pārskata gadā un kas atzīstamas kā izmaksas Peļņas vai Zaudējuma aprēķinā.

Visām sabiedrībām jāveido uzkrājumi neizmantotā atvaļinājuma izmaksu saistībām uz tekošā gada 31.decembri. Jāveido uzkrājumi darba devēja sociālajām iemaksā. Peļņas vai Zaudējuma aprēķinā uzrāda izmaksās.

Ja atklājās iepriekšējā gada kļūdas, tad tās korekti jāatspoguļo šajā gada pārskatā un jāraksta skaidrojums (piem.matemātiska kļūda;neuzmanības kļūda,utt).

Tad kad ir veikti visi lielie priekšdarbi, tad atliek tikai tehniskais darbs un Gada pārskats gatavs iesniegšanai. Sabiedrības Gada pārskatu paraksta valde un grāmatvedis. Ja ir vajadzīga zvērināta revidenta pilnīga vai ierobežota pārbaude, tad Gada pārskats jāsūta revidentam.

Gada pārskata iesniegšanas termiņš-ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām (mikro un mazām sabiedrībām).

Grāmatvedības likums - jaunais

Jau ar 01.01.2022. stāsies spēkā jaunais Grāmatvedības likums, kas attieksies uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Pieņemts: 10.06.2021.
Stājas spēkā:01.01.2022.

Grāmatvedības likumā ir 8 nodaļas, 45 panti un atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Likumā iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas.

Definēti grāmatvedības pienākumi:

• Veicināt patiesa un skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmuma finansiālo stāvokli;

• Nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju, kas nepieciešamasaimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;  

• nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
• veikt nodokļu aprēķināšanu;
• nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem.

Skaidroti ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni

– “elektronisks apliecinājums”, “grāmatvedības dokumenti”, “grāmatvedības reģistri”, “manta”, “saimnieciskais darījums”, “saimnieciskā darījuma diena”, “strukturēts elektroniskais rēķins”, “cilvēklasāms formāts” u. c.

Precizēti nosacījumi par vērtības mēru grāmatvedībā – uzņēmumi, kuri gada pārskatu sagatavo saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošiem likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem aktiem, var izmantot arī citu valūtas kursu, ko publicējis pasaules finanšu tirgus atzīts finanšu informācijas sniedzējs (šobrīd tiek izmantots tikai Eiropas Centrālās bankas publicētais valūtas kurss).

Precizētas prasības par grāmatvedībā lietojamo valodu

– noteikts, ka grāmatvedības reģistru veidņu nosaukumi var būt citā valodā, bet grāmatvedības reģistros ieraksti izdarāmi tikai latviešu valodā.

Paaugstināts apgrozījuma slieksnis, kuru sasniedzot reliģiskajām organizācijām un biedrībām (nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām) grāmatvedība kārtojama divkāršā ieraksta sistēmā, – 100 000 euro līdzšinējo 40 000 euro vietā.

Mainītas prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā:

• nav jānorāda juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors ir fiziska persona);
• nav jānorāda saimnieciskā darījuma pamatojums;
• ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, attaisnojuma dokumentā var norādīt tikai šīs personas vārdu un uzvārdu.

Noteikti garāki attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņi:

• attaisnojuma dokumenti ir jāiegrāmato 20 dienu laikā (šobrīd – 15 dienu laikā) pēc attiecīgā mēneša beigām;
• biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, attaisnojuma dokumentus drīkst iegrāmatot ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa (šobrīd – mēneša) beigām, kurā attiecīgais attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts).
• MUN maksātāji -ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, (paliek
  līdzšinējā norma)
  
  

Atvieglotas kases grāmatas kārtošanas prasības:

• uzņēmumi, kuriem vidējie dienas ieņēmumi nepārsniedz 500 euro (šobrīd 150 euro), kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā;
• biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā, kases grāmatu var nekārtot.
• Darbdienas vidējos kases ieņēmumus aprēķina, -
  saskaitot kases ieņēmumus, kas saņemti iepriekšējā kalendāra mēneša
  darbdienās, kurās ir bijuši kases ieņēmumi, un iegūto kopsummu dalot ar minētā
  kalendāra mēneša darbdienu skaitu.
  Par darbdienu uzskata jebkuru kalendāra dienu, kurā uzņēmums veic savu darbību. 

Kases grāmatu var nekārtot:

•  IU, ZS un ZvS , IK u.c. fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību un kārtogrāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja minētās personas kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrēsaimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā;
  

•  uzņēmumi, kuri skaidras naudas ieņēmumus reģistrē, izmantojot nodokļu uncitu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, un saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību darbdienas laikā saņemto skaidro naudu iemaksāmaksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumaizpratnē) atvērtā uzņēmuma kontā;
  

•  biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, kā arī reliģiskāsorganizācijas un to iestādes, ja minētās personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrēnaudas
  

plūsmas uzskaites žurnālā.

Precizēts inventarizāciju regulējums:

• norādīts inventarizācijas mērķis;
• noteikti gadījumi, kad jāveic inventarizācija;
• noteikts, ka inventarizācijas rezultātus ieraksta grāmatvedības reģistros līdz gada pārskata parakstīšanas datumam.

NAV IEKĻAUTS:

• ka mantas un saistību novērtēšanu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

• ka vienādu priekšmetu inventarizāciju var veikt arī izlases veidā, lietojot datu

izvērtēšanā matemātiskās statistikas metodes, .... jo attiecas uz vienu no
inventarizācijas metodēm, kuras aprakstu paredzēts iekļaut MK noteikumos

Atcelta prasība par sākuma bilances sagatavošanu uzņēmuma darbības sākumā.

Veiktas izmaiņas un precizējumi attiecībā uz grāmatvedības dokumentu glabāšanu:

• grāmatvedības dokumenti elektroniskā formā glabājami Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā (šobrīd – Latvijas teritorijā);
• uzņēmuma grāmatvedības dokumentus fiziskas un juridiskas personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju;
• glabāšanas prasības attiecinātas tikai uz grāmatvedības dokumentiem, nevis visu uzņēmuma arhīvu;
• ja attaisnojuma dokumenti ietver darbiniekiem aprēķināto samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 10 gadus no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju.

Precizēts jēdziens “grāmatvedis” – persona, kas veic tikai atsevišķus ar grāmatvedību saistītus pienākumus (piemēram, grāmatveža vadībā sagatavo vai ieskenē rēķinus, aprēķina algas vai pašizmaksu), nav uzskatāma par grāmatvedi.

Paplašināts to personu loks, kurām ir tiesības pašām kārtot uzņēmuma grāmatvedību:

• reliģiskās organizācijas vadītājs, ja grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;
• biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis;
• maksātnespējas administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskas personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.

Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis:

Papildus iekļauti norādījumi par:

• Līgumu, kuru noslēdz ar grāmatvedi;

• grāmatveža pienākumiem;

• par personām, kuras nav uzskatāmas par grāmatvežiem, jo veic tikai atsevišķus ar grāmatvedību saistītus pienākumus (piemēram, grāmatveža vadībā veic uzskaites vai grāmatvedības darbinieka pienākumus – rēķinu sagatavošanu vai ieskenēšanu, algu vai pašizmaksas aprēķināšanu u.tml.);
• Papildus iekļauti norādījumi par personām, kuras nav uzskatāmas par ārpakalpojuma grāmatvežiem;
  

• Ārpakalpojuma grāmatvedis nodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļulegalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību nosacījumus.

Ministru kabineta noteikumi
/jāizdod līdz 01.07.2022.; Pārejas noteikumu 1.punkts/

MK noteikumu projekts «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» – izsludināti VSS 19.08.2021 

Līdz jauno MK noteikumu pieņemšanai strādāsim ar vecajiem MK noteikumiem.

 Informāciju sagatavoja
Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvalde

PVN (Pievienotās vērtības nodoklis)

PVN aprēķināšanai un norēķiniem ar budžetu pastāv divi varianti:

1.Vispārpieņemtajā principā PVN aprēķina tajā brīdī, kad rēķins vai pavadzīme izrakstīti. Priekšnodokli aprēķina tad, kad saņemti rēķini vai pavadzīmes. Šajā uzskaitē PVN nav nekādas sasaistes ar saņemto vai izdoto naudu.

2. PVN likuma 137 pants atļauj izmantot kases principu. Tas nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī.

* Rēķinā vai pavadzīmē obligāti jābūt atsaucei, ka uzskaite tiek kārtota pēc Kases principa.

Izmantojot kases principu, valsts budžetā nav jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi (ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus). Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu.

Kas var izmantot kases principu

Iespēju PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN maksātājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1.   iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 eiro vai, reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 100 000 eiro lielāku darījumu apjomu;

2. iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 500 000 eiro un:
- uzņēmums darbojas zivsaimniecības nozarē  attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm vai
- uzņēmums ir lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi: dzīvi dzīvnieki, piens un piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabiskais medus, dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, graudaugu produkti,  eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi;

3.iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 2 000 000 eiro un kurš sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, - attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu.

Kā uzsākt izmantot kases principu

Lai uzsāktu piemērot kases principu, reģistrētam PVN maksātājam taksācijas gada pirmā mēneša laikā (tātad – līdz 31.janvārim) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sarakste ar VID” ir jāiesniedz brīvā formā rakstīts iesniegums, tādejādi informējot VID par savu izvēli. Attiecīgi kases principu piemēro no konkrētā taksācijas gada 1.janvāra.

Papildu informācija pieejama VID metodiskajā materiālā “Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību”.

Svarīgi zināt, ka ieteicams visus rēķinus samaksāt līdz gada pārskata apstiprināšanai, jo pretējā gadījumā PVN priekšnodoklis rēķina nesamaksāšanas gadījumos var palikt izdevumos, kas ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu. PVN deklarācija ar bilanci noteikti nesakritīs, jo PVN pārskatā norāda PVN priekšnodokli, kas konkrētā mēnesī, ceturksnī vai pusgadā ir samaksāts. Taču bilancē norāda darījumus pēc ekonomiskās būtības, ieņēmumus saskaņo ar izdevumiem. Bilancē norāda arī darījumus, kas notikuši pēc bilances datuma. Tādēļ par to jāsniedz paskaidrojums gada pārskata pielikumā.

Auto, auto, autombīlis ...

Par šādi patapinātu automašīnu, kura tiek izmantota saskaņā ar augstāk aprakstīto, nav jāmaksā uzņēmuma vieglo transporta līdzekļu nodoklis (UVTRN),  saukts par „auto nodokli”.

Savukārt, ja Uzņēmums vēlas un Īpašnieks piekrīt, tad Uzņēmums šo automašīnu var reģistrēt CSDD  kā lietotājs. Šādā gadījumā Uzņēmums par automašīnu maksās UVTRN , taču nevajadzēs aizpildīt maršruta lapas, tikai vienkāršotu degvielas atskaiti un nepastāvēs 2 augstāk minētie ierobežojumi

Ekspluatācijas izmaksas aprēķina mēnesim:

Nobrauktir kilometri
Izlietotā degviela euro
apdrošināšana
apkope, remonti
riepas (ar diskiem)
tehniskā apskate
citi sīkumi
auto vērtības kritums (tas ir auto nolietojums, kuru paredz īpašnieks. Piem. auto nopērk pa 4000 eiro, kalpos 60 mēnešus. Tad 4000/60=67 euro / mēnesī)